Leģenda

Teika par Lielo Kristapu un Rīgas dibināšanu

Vecos laikos, kad Rīga vēl nebijusi, ļoti garš vīrs, Lielais Kristaps, nesis cilvēkus pāri Daugavai, brizdams pa ūdeni pretī tai vietai, kur tagad atrodas Rīga. Dzīvošanai un gulēšanai Kristaps uzcēlis būdu Daugavas labajā krastā. Reiz naktī guļot tas sadzirdējis, ka uz Daugavas kreisā krasta raud mazs bērns. Viņš tūlīt gājis pēc bērna un to nesis pār Daugavu.

Daugavas vidū bērns palicis tik smags, ka Lielais Kristaps to tik ar lielām mokām pārnesis un noguldījis savā būdā. Nākošajā rītā, kad Kristaps pamodies, bērnu atradis pārvērstu lielā kastē, pilnā ar zelta naudu. Kristaps šo naudu glabājis neizdotu līdz savai miršanas dienai. Pēc viņa nāves nauda izlietota Rīgas dibināšanai. Pirmās Rīgas mājas celtas taisni tai vietā, kur atradusies Kristapa būda.

Ap 1510.gadu Rīgā, Daugavas krastā, parādījusies koka skulptūra – Lielais Kristaps. Tā bijusi ļoti iemīļota rīdzinieku vidū, kas bieži apmeklējuši Lielo Kristapu, izgreznojot to ar lentēm un puķu vītnēm, aizdedzinot svecītes un izlūdzoties aizsardzību no visa ļauna. Ļaudis godājuši šo tēlu neatkarīgi no konfesijas, kas ļāvis tam saglabāties līdz mūsdienām – pašreiz tas apskatāms Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

Lielais Kristaps un kino

Šogad Lielā Kristapa balva tiks pasniegta jau 25. reizi.

Lielā Kristapa balva kinematogrāfijā tika iedibināta 1977. gadā Latvijas Kinematogrāfistu savienībā (LKS). Tās idejas autori ir režisors Ansis Epners un tā laika LKS priekšsēdētājs, kinooperators Miks Zvirbulis. Lielais Kristaps, saskaņā ar leģendu  ir pārcēlājs pār Daugavu, aizbildnis un sargātājs. Figūras izveidošana tika uzticēta tēlniekam Mārtiņam Zauram, kurš kokā izgrieza Kristapu ar visu airi, lukturi un bērniņu uz pleca – savā versijā par vēsturisko Kristapa figūras skulptūru.

Pirmo balvu Lielais Kristaps 1977. gadā saņēma Aivara Freimaņa filma “Puika”. Uz figūras pamatnes iegravēja laureātfilmas nosaukumu. Uz nākamo balvu pasniegšanas ceremoniju Freimanim Kristaps bija jānogādā atpakaļ, lai to varētu saņemt Jānis Streičs par filmu “Teātris”.

Kopš 1998. gada Lielā Kristapa balva vairs neceļo, trīs koka figūras glabājas Kino muzejā un Kinematogrāfistu savienībā, bet laureāti saņem nelielus jaunā tēlnieka Zigmunda Ozoliņa veidotus bronzas Kristapiņus.

Kopš 2000. gada tiek pasniegta Lielā Kristapa balva par mūža ieguldījumu kinomākslā. To saņēmuši: režisors Arnolds Burovs – 2000., režisors Hercs Franks – 2001., aktrise Elza Radziņa – 2003., režisors Rolands Kalniņš – 2005., aktrise Vija Artmane – 2007., filmu un kombinēto kadru mākslinieks Viktors Šildknehts – 2009. gadā.

Visi filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvas laureāti 1977 – 2009